18.11.2016. *Rīga. 98-летие Провозглашения Независимости Латвийской Республики

18.11.2016 – 98-ЛЕТИЕ ПРОВОЗГЛАШЕНИЯ НЕЗАВИСИМОСТИ ЛАТВИЙСКОЙ РЕСПУБЛИКИ
—————————————————————
18.11.2016. – LATVIJAS REPUBLIKAS NEATKARĪBAS PROKLAMĀCIJAS 98.GADADIENA
====================================== <…>.
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka «Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata».
Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.
1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju – Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums.
1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars aizbēga uz Holandi. 11.novembrī Vācija parakstīja pamiera noteikumus.
Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: «Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā «de facto» neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas.»
Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība. Rīgā, Suvorova ielā 3, divi LZS pārstāvji – Kārlis Ulmanis un Miķelis Valters – un divi sociāldemokrātu pārstāvji – Fricis Menders un Pauls Kalniņš – vienojās par brīvas, demokrātiskas un liberālas valsts proklamēšanu.
1918.gada 17.novembra vakarā tika nodibināts Latvijas priekšparlaments, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/584635-ka_dzima_latvija_neliels_atskats_vesture_un_skaitlos